Lielākā apdrošināšanas atlīdzība, kuru AAS „Seesam Latvia” izmaksājusi par plūdu radītajiem zaudējumiem vienam apdrošinātajam objektam, ir 120 000 eiro (vairāk nekā 84 000 latu). Atlīdzības saņēmējs atzina, ka šī summa bijusi neatsverama palīdzība pēc palu radītā posta, taču piebilda, ka labprāt būtu darījis visu iespējamo, lai spētu savu īpašumu pasargāt no applūšanas.
Protams, ne vienmēr stihija ir savaldāma, taču iespēju robežās gaidāmajiem plūdiem var sagatavoties katrs, lai situācijā, kad ūdens smeļas mutē šī vārda vistiešākajā nozīmē, varētu paglābt gan sevi, gan savu īpašumu.
2010. gada pavasarī, kad plūdi Latvijas mājsaimniecībām radīja salīdzinoši lielākus zaudējumus nekā citus gadus, nu var saukt par šā pavasara gaidāmo plūdu ģenerālmēģinājumu. Tā kā šoziem sasniga vēl vairāk nekā pērn, tiek prognozēts, ka tagad pavasara plūdiem būs pakļautas arī tās mājsaimniecības, kuras agrāk palu laikā nav cietušas. Tātad savus īpašumus no pavasara ūdeņu stihijas nāksies glābt arī cilvēkiem, kuri līdz šim to nav pieredzējuši un nezina, kā šādās situācijās rīkoties.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs informē, ka šajā pavasarī lielākais plūdu apdraudējums veidojas Daugavā, kur augstākais palu līmenis var pārsniegt ikgadējo lielumu par vienu līdz diviem metriem. Īpaši plaši applūdumi iespējami Salas, Krustpils un Pļaviņu novados un Pļaviņu pilsētā, jo šajās vietās izveidojusies aptuveni tāda pati situācija, kāda tā bija pagājušā gada pavasarī, kad ledus no Aiviekstes nevarēja iziet Pļaviņu ūdenskrātuvē. Tiklīdz ledus un ūdens masas ienāks ūdenskrātuvē, ūdens līmenis tajā strauji celsies.
Aizvadītās nedēļas nogalē ūdens līmenis Daugavas augštecē un pie Jēkabpils paaugstinājās jau par vairāk nekā 10 centimetriem. Ūdens līmenis nedaudz cēlies arī Rēzeknē un Aiviekstes augštecē.
Neraugoties uz to, ka citviet Latvijā pēdējās dienās ūdens līmenis upēs ir pat pazeminājies, tuvākajā laikā intensīva pavasara palu notece gaidāma arī Vidzemē un Latgalē, kur pārsvarā applūdīs upju palienes. Ledus iešana Vidzemes un Latgales upēs varētu sākties aprīļa pirmajā dekādē, bet palu maksimums tajās tiek gaidīts aprīļa otrās dekādes beigās.
Zemgales un Kurzemes upēs pavasara pali būs tuvi ikgadējai normai. Šajos reģionos ledus iešana upēs jau ir sākusies. Mēmelē, Misā un Iecavā pali augstāko līmeni varētu sasniegt laikā no 5. līdz 9. aprīlim, bet Lielupē un Mūsā – aprīļa vidū.
Jārēķinās, ka pavasara palu maksimālo līmeni varētu ietekmēt arī nokrišņi.
Lai plūdu laikā pasargātu sevi un savu īpašumu no pārlieku lieliem zaudējumiem, ir vērts paturēt prātā virkni ieteikumu.
-
Ja mājvieta atrodas plūdu apdraudētā teritorijā, ir jārēķinās, ka var būt nepieciešama glābšanas dienestu palīdzība. Taču situācijās, kad plūdi skar plašas teritorijas un daudz mājsaimniecību, glābšanas dienests ne vienmēr var operatīvi ierasties visās vietās, kur tas būtu nepieciešams. Tāpēc pastāvīgi jāseko līdzi meteoroloģiskajiem apstākļiem un prognozēm, kā arī informācijai plašsaziņas līdzekļos par ūdens līmeni tuvākajās ūdenskrātuvēs, kuras var ietekmēt plūdu situāciju konkrētajā apdzīvotajā vietā, lai vajadzības gadījumā rīkotos patstāvīgi.
-
Ja rodas reāls plūdu apdraudējums, mantas no pagrabtelpām un pirmajiem stāviem pēc iespējas vēlams pārvietot uz augšējiem stāviem vai bēniņiem. Noteikti jāparūpējas par elektrodrošību, laikus izvērtējot iespēju atslēgt elektroierīces vai elektrības padevi, lai applūšanas gadījumā nerastos īssavienojumi un dzīvībai bīstamas situācijas.
-
Ja plūdu dēļ jāevakuējas, pirms pamest māju, noteikti jāpārliecinās, vai aizvērti visi logi un aizslēgtas durvis. Tas jādara, lai īpašumu pasargātu no iespējamas izlaupīšanas.
-
Atstājot māju, jāatslēdz gāzes padeve, kā arī vietējās apkures ierīces un iekārtas.
-
Pastāvot varbūtībai, ka plūdu laikā nāksies pamest māju, ieteicams jau laikus sagatavot līdzņemšanai personiskos dokumentus (pases u. c.), naudu, vērtslietas, arī pārtiku un tīru dzeramo ūdeni, medikamentus, apģērbu, apavus un citas pirmās nepieciešamības lietas.
-
Palu ūdeņi apdraud ne tikai ēkas, bet arī transportlīdzekļus. Glābjot nekustamo īpašumu un iedzīvi, jāpadomā arī par tuvumā esošo automašīnu drošību – tās ieteicams novietot vietās, kuras nevarētu applūst, jo ūdens vispirms var neatgriezeniski sabojāt automašīnas elektrosistēmas. Pirms plūdiem ieteicams pārbaudīt arī citu evakuācijai paredzēto transportlīdzekļu (piemēram, laivu) tehnisko stāvokli, lai briesmu gadījumā tos vispār varētu izmantot.
-
Ja plānojat nepamest savu īpašumu pat plūdu apdraudējuma gadījumā, jāparūpējas par papildu pārtikas un dzeramā ūdens krājumu sagādi. Tāpat jābūt gataviem ilgstošākiem pārtraukumiem elektroenerģijas padevē. Jāuzlādē mobilie tālruņi, lai briesmu gadījumā nepaliktu bez sakariem. Vēlams laicīgi noskaidrot vietējās civilās aizsardzības komisijas kontakttālruņus, lai nepieciešamības gadījumā sazinātos un konsultētos. Palu laikā var noderēt sūkņi, ar kuriem atsūknēt ūdeni, piemēram, no pagraba, lai nepieļautu tālāku mājas applūšanu un iedzīves sabojāšanu.
-
Plūdu gadījumā īpaša palīdzība var būt nepieciešama vecāka gadagājuma cilvēkiem un bērniem, kā arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un slimniekiem, tāpēc laikus jāpārdomā, kur viņiem rast drošāku mājvietu.
-
Evakuējot no applūstošajām mājām dzīvniekus, jāatceras arī par viņiem nepieciešamo barību.
Ja Jums rodas papildu jautājumi „Seesam Latvia” par īpašuma apdrošināšanu, konsultācijas var saņemt pa informatīvo diennakts tālruni 67 06 10 00.
