Uzņēmuma piespiedu dīkstāve īpašuma bojājuma/zaudējuma gadījumā var radīt nopietnus šķēršļus uzņēmuma attīstībai, jo arī dīkstāves laikā ir jāturpina apmaksāt komunālos maksājumus, darbinieku algas, kredītu saistības utt.

Uzņēmējdarbības pārtraukuma apdrošināšanas pamatprincips ir kompensēt dīkstāves radītos zaudējumus tā, lai klients pēc negadījuma neizjustu nekādas finansiālās sekas un būtu līdzvērtīgā finansiālajā situācijā kā pirms negadījuma.

Seesam uzņēmējdarbības pārtraukuma apdrošināšana kompensē uzņēmuma fiksētās izmaksas un peļņu gadījumā, ja uzņēmējdarbība apstājusies sakarā ar neparedzētiem īpašuma bojājumiem, kuru dēļ tiek zaudēti potenciālie ienākumi.

Šis apdrošināšanas segums nesedz tīrus finansu zaudējumus, piemēram, tirgus izmaiņu rezultātā radušos zaudējumus (krīze noieta tirgos, valūtas riski utml.) – šie parasti ir izņēmumu gadījumi. 
Pamatā apdrošināti tiek tādi uzņēmējdarbības pārtraukuma riski, kuru cēloņi ir:

• uguns un ar to saistītie riski – piem., ugunsgrēks, eksplozija, zibens;
• ūdens un ar to saistītie riski;
• iekārtu salūšana vai cita veida neparedzēti fiziski defekti iekārtām;
• pēkšņs, neparedzēts fizisks bojājums/ zaudējums, kas pakļaujas īpašuma “visu risku” segumam.

Uzņēmējdarbības pārtraukuma apdrošināšana ir iespējama ne tikai uzņēmumiem, kuru darbība ir preču ražošana, bet arī pakalpojumu sniegšana, piemēram:

• papildus izmaksu apdrošināšana - sedz uzņēmumam papildus finanšu zaudējumus īpašuma bojājuma/zaudējuma gadījumā, kas radušies sakarā ar pārvākšanās izdevumiem, tehnikas īri, papildus pakalpojumu pirkšanu utml. Šāda veida apdrošināšanas segums ir piemērots uzņēmumiem, kuru darbība galvenokārt notiek birojos un tā nav saistīta ar ražošanas operācijām;
• īres ieņēmumu apdrošināšana - sedz īpašuma zaudējuma rezultātā neiegūtās īres maksas no īrniekiem vai nomniekiem. Šis apdrošināšanas segums ir vairāk piemērots namīpašniekiem un uzņēmumiem, kas iznomā telpas īrniekiem

Visbiežāk sedzam zaudējumus, kuri notikuši dēļ: 

• uguns;
• tehnikas apgāšanās;
• tehnikas nogrimšana;
• sadursmes un dažādu priekšmetu uzkrišana;
• trešo personu prettiesiska rīcība, t.sk., zādzības.

Kā jebkurā no apdrošināšanas veidiem, arī šajā pastāv gadījumi, par kuriem apdrošinātājs tomēr neuzņemas atbildību:

• bojājumi, kas radušies pastāvīgas ekspluatācijas ietekmē (piem., nodilums, nolietojums, korozija, u.tml.);
• zaudējumi dēļ nepietiekošas mehānismu eļļošanas/ nepietiekoša eļļas, dzesēšanas šķidruma ;
• daudzuma (izņemot, ja šis ir iemesls pakārtotam zaudējumam, kas rada ārējus iekārtas bojājumus);
• zaudējumi, kas radušies tehnikas testēšanas laikā;
• politiskie riski, karš, terora akti;
• zaudējumi, kam par iemeslu ir radioaktīvais saindējums, kodolreakcija.